Oi, kā mēs visi vēlamies būt veiksmīgi un laimīgi, uz sasniegumiem vērsti cilvēki. Un sociālie tīkli mums palīdz savu veiksmīgo dzīvi pasniegt uz paplātes ar zelta maliņu. Mums ārkārtīgi patīk intervēt cilvēkus, kuri sevi pozicionē kā veiksmīgi un atvērti visām dzīves iespējām. Kā var noteikt, ka cilvēks ir uz rezultātu vērsts un veiksmīgs? Esam ievērojuši, ka šādi cilvēki izvairās lietot sekojošas frāzes:

Tas nestrādās

Kā Tu zini, ka Tev neizdosies, ja neesi to vēl darījis? Pat tad, ja Tu būsi jau to mēģinājis un tas iepriekš nebija izdevies, kā Tu vari zināt, ka arī šoeriz Tev neizdosies? Cik zinu, tad par profesionālu tenisistu arī neviens nekļūst pirms nav trennējies un vismaz pamēģinājis par tādu kļūt. Atceries- Tev viss izdosies, ja vien ķersies klāt ar sparu un ticību saviem spēkiem.

Es to nevarēšu izdarīt

Ja Tu domāsi, ka Tu nevari, Tev būs taisnība, ja Tu domāsi, ka Tu vari, arī tad Tev būs taisnība. Kuru patiesību Tu izvēlēsies? Labāk padomā, kas Tev ir nepieciešams, lai Tu to varētu izdarīt. Varbūt Tev ir nepieciešams tikai ilgāks laika posms, vairāk naudas vai papildus izglītība, lai pabeigtu projektu vai sasniegtu mērķi. Tu vari visu, ko vien vēlies. 

Neiespējami

Es varu apgalvot, ka pilnīgi viss dzīvē ir iespējams. Ja kāds cilvēks kaut kur pasaulē jau to ir paveicis, tad tas ir iespējams. Ja Tev liekas, ka kādu no uzdevumiem ir neiespējami veikt, tad iesakam aplūkot šo uzdevumu no vairākiem redzes leņķiem. Jautājiet citiem, kā viņi to paveiktu? Kas būtu jāizdara, lai to varētu paveikt? Kādi resursi Tev vēl ir nepieciešami, lai uzdevums būtu paveikts? 

Tas nav godīgi

Kā mums patīk vainot citus pie tā, ka neesam kaut ko izdarījuši vai paveikuši. Labiem vadītājiem, labiem organizatoriem un cilvēkiem ar vērtībām nebūtu jāmeklē patiesība un jāsaka, ka kaut kas nav godīgi. Mana 4 gadīgā meita saka, ka nav godīgi, ka bērnudārzā brokastīs ir putra, bet, ja mēs intervijās dzirdam, ka nav godīgi, ka iepriekšējā darba vieta man nemaksāja vairākus tūkstošus mēnesī, tad mums ir skaidrs- tas nav godīgi. Un tad pretenzijas ir jāmeklē pašam sevī un jāpadomā, kā no šīm pretenzijām atbrīvoties.

Tā nav mana vaina

Izvairīšanās no atbildības nobriedušā vecumā ir smieklīga. Ja tā nav Tava vaina, tad kurš ir atbildīgs pie Tavas dzīves? Protams, ka var būt izņēmuma gadījumi, bet labāk no šīs frāzes izvairīties, Mēs katrs pats ar savām domām, darbiem un vārdiem piesaistam enerģiju un darbības. Par mums vecāku uzņemas atbildību līdz noteiktam vecumam un tad mums pašiem ir jāsāk uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Varētu mēģināt

Es varētu kādreiz pamēģināt kaut ko izdarīt. Tik nekonkrēti. Ir teiciens- mēģināts nav zaudēts, bet nevajag mēģināt, vajag darīt. Tik vienkārši- ej un dari.

Man tas nav jādara

Bieži dzirdam no kandidātiem tādas frāzes: es pametu darbu, jo man bija jāpilda pienākumi, kas man nav jādara. Tās jau ir akūtas pretenzijas pret darba devēju un pret dzīvi kopumā. Ja mēs visi ejam uz kopīgu mērķi, tad visiem ir jādara viss un dažreiz vairāk kā noteikts amata noteikumos.

Jūs man to nepateicāt

Jūs man to neteicāt, es to nezināju, tā ir izvairīšanās no atbildības. Ja man kāds saka- Jūs man to neteicāt, es prasu- vai Jūs man to jautājāt. Saskarsmē piedalās vairāki cilvēki un arī Jūs esat atbildīgs pie darba izpildes noskaidrošanas.